Katram latvietim pa savam ceriņkrūmam!

1. Katram latvietim pa savam ceriņkrūmam!

Maijs patiesi ir ceriņu mēnesis! Vairākas nedēļas Latvijā tie zied itin visur – laukos, ceļmalās, pilsētā, jūrmalā. Vairāk nekā simts ceriņu šķirņu visā krāšņumā šajā laikā var apskatīt un izsmaržot Pētera Upīša dārzā Dobelē, bet, ja vēlies redzēt patiešām neaptveramus ceriņu lau- kus, brauc uz Jūrmalciemu Liepājas pusē! Tur vienā taktī ar Baltijas jūru viļņojas violetu ceriņu jūra.

    Katram latvietim pie mājas aug vismaz pa ceriņam. Kādam tam jābūt, stāsta Uģis Pīrs, diplomēts interjera dizainers, bet pēc aicinājuma – ceriņu audzētājs no Vidzemes aukstākās vietas Zosēniem.

Latvija – ceriņu lielvalsts

    Ceriņus iemīlēju, kad pirms desmit gadiem pazīstamā dendroloģe Aija Kaškure man iede- va vairākas kastes ar piecus centimetrus gariem, no sēklām audzētiem Amūras ceriņiem, ko sastādīju savā lauku mājas dārzā, uzartā laukā. Toreiz nezi- nāju, ko nozīmē art, kultivēt, ecēt, – ceriņi ieauga nezālēs tā, ka nevarēju tos atrast. Bet tad tie sāka stiepties un izauga par skaistiem krūmiem! Sākumā stādaudzēšanu uzlūkoju par hobiju, jo zemi laukos vajadzēja kaut kā izmantot, tāpēc nolēmu audzēt dekoratīvos stādus.

     Ar ģimeni braucot uz Dobeli skatīties burvīgo ceriņu dārzu, tapu pārņemts ar šo kultūru. Tagad par savu misiju uzskatu audzēt un tirgot mūsu ceriņus, jo latviešu selekcionāru Pētera Upīša un Laimoņa Kārkliņa radītās šķirnes ir pazīstamas visā pasaulē. Šie ceriņi ir mūsu neizmantotais pamats, lieliska eksportprece, kas joprojām netiek plaši pārdota. Latvijā ceriņi ir ļoti populāri, daudz populārāki nekā Lietuvā vai Igaunijā, mums ir pamatīgas audzēšanas tradīcijas, tomēr ne komerciālas, jo šķirņu ir tik daudz, ka visu nevar izaudzēt. Pasaulē ir milzīgs daudzums ceriņu – 28 sugas un apmēram 2600 ceriņu šķirņu, no kurām daudzas izcilas radītas pie mums, jo Pētera Upīša sapnis bija padarīt Latviju par ceriņu lielvalsti. Šobrīd viņa darbu turpina pazīs- tamā ceriņu speciāliste Sarmīte Strautiņa, kura sarakstījusi aizraujošu grāmatu Dobeles ceriņi.

Kāpēc būtu jāstāda ceriņi?

Tāpēc, ka mums to ir ļoti daudz un tie ir ārkārtīgi intere- santi. Tie ir skaisti un smaržīgi! Latvijā gan nav daudz vietu, kur tie salikti kopā tā, lai būtu apskatāmas visas sugas. Ceriņiem ir septiņas krāsu grupas – baltie, violetie, zilie vai zilganie, ceriņ- krāsas, sārtie, fuksīna jeb sarkanīgie un purpura. Katrā krāsu grupā nianses ir ļoti dažādas, piemēram, baltajā krāsu grupā ir košāk balti un krēmīgi, un tikai tad, kad tie aug kopā, iespējams redzēt, cik dažādi toņi ir baltajai krāsai! Šajā grupā ir arī vienīgie dzeltenie ceriņi Primrose un bur- vīgie ābeļziedu krāsas Krasavitsa Moskvi.

   Ceriņi ir ne vien dekoratīvi, bet arī ļoti lietderīgi krūmi. Tos var izmantot apstādījumos, un tie ir lieliski aizsargājošā dzīvžogā, piemēram, pret vēju vai ceļa putekļiem, turklāt ne tik garlaicīgi kā pierastās tūjas.

   Tā kā ceriņkrūmu formas, augumi un lapojumi ir atšķirīgi, tos interesanti stādīt grupās – tā ir kā glezniecība ar augiem –, var iedomāties, kādu vēlas savu dzīvžogu vai grupu, krāsainu, raibu vai saskaņotu, vai toņu pārejā. Ceriņus ieteicams stādīt nevis pa vienam, bet vairākus, lai veidojas grupa vai rinda. Dabā jau mērogi ir pavisam citi, un lielā dārzā vienu ceriņu vispār nepamana, tāpēc tie jāstāda vairāki kopā. Protams, ja dārzs ir mazs, tad gan pietiek ar vienu krūmu.

XXX

Ceriņi ir arī labi fona augi, īpaši, ja tos kopj, tāpēc ieteicams laiku pa laikam izgriezt vecos lielos zarus – ja tie pāraug, pārkoksnējušās daļas vairs nedzen atvases. Jāizgriež arī krūma vidusdaļa, jo ceriņiem patīk, ja to zari ir izsauļoti. Esmu redzējis, cik fantastiski skulpturāls izskatās rūpīgi kopts solitera ceriņš.

   Ceriņu stādījumu grupas var veidot dažādi – var stādīt pēc krāsas, piemēram, tikai dažādus baltos, violetos vai sārtos, viens ziedētu agrāk, cits – vēlāk, viens smaržo vairāk, cits mazāk, vienam augums stāvāks, citam – zemāks un kuplāks, lapojums atšķirīgs. Var izvēlēties citus stādīšanas principus – būs interesanti jebkurā variantā.

   Latvijā cilvēki vēl joprojām jauc jēdzienus “potēts ceriņš” un “pildīts ceriņš”, jo uzskata pildīto par potēto. Kādreiz tā arī bija, kad ceriņus pavairoja pārsvarā ar potēšanas metodi. Taču tad nereti gadījās, ka, piemēram, purpursarkans ceriņš zied, zied, bet vienā brīdī kļūst parasts lillā. Tā notiek, ja ceriņkrūms aug kaut kur dārza nomalē vai pie žoga, izaug liels, un vairs netiek kopts, un no pamata patsakņa aug mežeņi, kas pārmāc kultivēto ceriņu. Savukārt no audu augu kultūrām jeb meristēmām (augu audi tiek ievadīti speciālā kultūrā un sāk augt, un ģenētis- ki manto mātes auga īpašības) audzētie ceriņi aug vienādi, spē- cīgi un skaisti.

2. Kur un kā stādīt ceriņu?

   Ceriņu audzēšanai piemērotas saulainas, no vēja aizsargātas vietas. Kaut arī tas ir mitrumizturīgs augs, ceriņiem nepatiks vietas, kur mēdz uzkrāties lieks mitrums. Augsnei jābūt irdenai, bagātai ar trūdvielām, ceriņus var audzēt arī smilts un māla augsnē. Jo skābāka būs augsne (vispiemērotākā – neitrāla, pH 6–7), jo izteiktāki sārti toņi būs ziediem. Ceriņu spēcīgās sakņu sistēmas dēļ tos var stādīt vietās, kur jānostiprina augsne. Pirms stādīšanas augsne jāielabo ar organisko (komposta zemi, kūdru), arī kālija, fosfora mēslojumu (vislabāk izmantot ilgas iedarbības komplekso mēslojumu). Stādīt ceriņus ieteicams ar 2–3 metru attālumā. Jo garāka šķirne, jo lielākam jābūt attālumam. Ceriņus vislabāk stādīt grupās, ja teritorija plaša, grupas var veidot lielākas, bet vienā grupā nevajadzētu likt vairāk par septiņiem augiem.

3. Kad labāk stādīt ceriņu?

    Piemērotākais laiks ir augusta otrā puse, septembris vai pavasarī – pirms pumpuru plaukšanas. Taču konteineraugus var stādīt visu veģetācijas laiku. Vislabāk stādīt pievakarē, kad laiks vēsāks vai lietains. Pēc iestādīšanas augs
rūpīgi jālaista. Parastā ceriņa šķirņu potējumi jāstāda seklāk, lai neveidotos daudzās sakņu atvases. Patsakņu jeb meristēmu ceriņi jāstāda nedaudz dziļāk. Stumbra kociņi pēc stādīšanas jāpiesien. Ceriņu apdobes ieteicams mulčēt.

4. Kā kopt ceriņu?

   Pastāv uzskats, ka ceriņiem nekāda īpaša kopšana nav vajadzīga, – tie gar žogmalām vai pie mājām paši labi aug. Tomēr, ja ceriņu krūmiem ilgstoši nepievērš nekādu uzmanību, tie kļūst nepievilcīgi: ziedkopas sīkas, zari nokalst, miza top rupja un saplaisā. Atvases, kas aug no potētajiem ceriņiem, regulāri jāizgriež, lai tās nenomāktu uzpotēto šķirni. Patsakņu ceriņiem agri pavasarī līdz ar zemi jāizgriež vārgākie zari, bet spēcīgākos saīsina, atstājot 60 cm augstu stumbeni – tā veidosies krūma forma. Visas griezuma vietas ieteicams apziest ar potvasku.
Jo greznāka ir ceriņu šķirne, jo rūpīgāku kopšanu prasa. Parasto ceriņu mūžs ir pat simts gadus ilgs, bet šķirnes ceriņu daudz īsāks, tie aug 18–50 gadus.

5. Kā saglabāt grieztos ceriņzarus?

   Ceriņus labāk griezt agri no rīta. Nogrieztie zari jāatbrīvo no lapām un, ja iespējams, jānovieto vēsumā uz dažām stundām – tas veicina ziedu saglabāšanās ilgumu. Ceriņu saglabāšanu paildzina kātu apdedzināšana vai sadauzīšana ar āmuru. Ziedi ilgāk turas svaigi, ja ūdeni paskābina ar citronskābi(2–3 g/l). Šķirnēm ar vienkāršiem ziediem lieto zemāku citronskābes koncentrāciju nekā pildīto ceriņu šķirnēm. Citronskābes vietā var lietot arī etiķskābi (1 ml/l). Apvītušus ceriņus var atsvaidzināt, ieliekot karstā ūdenī un apklājot ar mitru papīru vai polietilēna plēvi. Zari, kuri nogriezti no veciem krūmiem, glabājas sliktāk nekā zari no jauniem krūmiem.