Liektā ceriņa dzimtene ir Centrālā un Dienvidķīna, kur tas izplatīts kalnos 1600-2700 m augstumā.  Eiropā kultūrā ieviests 1904. gadā.

            Krūmi kompakti, ar stāviem, galotnē izvērstiem, blīviem zariem, tumši pelēkbrūnu mizu, līdz 3 m augsti. Jaunie dzinumi gaiši zaļi ar sarkanbrūnu iedegumu. Galotnes pumpurs līdz 1 cm garš ar sarkanbrūniem iežuvušiem zvīņu galiem. Lapas 8 -15 cm garas, olveida izstieptas vai otrādi olveida – eliptiskas, pakāpeniski nosmaiļotas, ar ķīļveida pamatni, virspusē tumši zaļas, apakšā bālākas, dzīslojumā liegi izliektas. Lapas kātiņš vīnsarkans.

          Ziedkopas blīvas 10 - 16 cm garas, cilindriskas, izteikti nokarenas (raksturīga pazīme). Ziedkopas ass sarkanbrūna.

Ziedpumpuri intensīvi sarkani. Ziedi no ārpuses sarkanrozā, no iekšpuses gandrīz balti. Bez īpašas smaržas. Zied bagātīgi katru gadu, 5-7 dienas vēlāk par Ungārijas ceriņu.

          Liektais ceriņš labi aug nedaudz noēnotās vietās. Zied un ražo ik gadu. Ļoti dekoratīva, ziemcietīga suga.